Depresijas simptomu arstcdana

Nevar slçpties, ka faktiski visi - faktiski - cilvçks atradîs vairâk nekâ vienu brîdi, kad mçs nejûtamies ïoti labi vai pat ïoti maz. Daþreiz un tad ir tikai viegla apâtija, melanholija vai tikai nostalìisks noskaòojums. Kad runa nav tikai par zemu noskaòojumu un vâju depresiju - un sliktais noskaòojums sâk aizòemt hronisku raksturu, tad mçs varam strâdât ar depresijas frontçm.

Ðajâ gadîjumâ ir vçrts vçrsties pie psihologa, lai mçìinâtu nomâkt slimîbu pumpuru un vismaz mçìinât to sagatavot. Tomçr, vai ir vçrts rakstît Google: psihologs Krakovâ (piemçram - un pçc tam iegût datumu, vai ir citas lietas, kad ir vçrts tos sagatavot?

Protams, ir atseviðías situâcijas. Patiesîbâ es vçlos visu no manas uzvedîbas. Pat tâdiem darbiem kâ dzîves ceïa meklçjumi, domâðana par nâkotnes profesijas izvçli vai - teiksim - informâcija ar jûsu laulâto - ir lielisks pçdçjais iemesls, lai dotos uz psihologu, lai runâtu ar viòu. Daþreiz pati saruna pati iztîra. Viòam joprojâm var bût atbalsts. Tas viss ir tik ilgi, kamçr mçs sastopamies ar speciâlistu psihologu, kuram bûs iespçja mûs atrast, un tâpçc vçl ir tik acîmredzama un atklâta. Jebkurâ gadîjumâ jûs varat doties uz psihologu ar samçrâ triviâlu problçmu, ja mums ir pçdçjâ sapòu attieksme.

Daþi cilvçki kauns saòemt palîdzîbu no psihologiem. Viòi ir kauns par sevi, kâ arî pirms draugiem. Tas izriet no daudziem mîtiem, kas joprojâm saglabâjas savâ sabiedrîbâ. Daudzâm sievietçm - pat tâm, kuras ir nomâktas - ir problçmas pârvarçt un doties uz psihologu. Un ko tieði tad, ja psihologam ir "jâaizstâj" draugs draudzîgajâs sarunâs - vismaz teorçtiski - mazâk svarîgs jautâjums ...

Kad mçs tagad esam minçjuði, mçs ne vienmçr nonâksim pie pareizâ speciâlista, kurð patieðâm varçs uzklausît mûs un ieteikt mums vairâkus saukïus. Vizîte joprojâm tiek izmantota ar nepiecieðamîbu uzsâkt citu cilvçku pirms tam - vçrtîbu. Tomçr, ja mçs labi panâksim, Krakovas psihologs var mums palîdzçt.