Darba rathodana eehija

Stereoskopiskie mikroskopi ir jauns mikroskops, kas jau ir apstrâdâts zinâtniskajâs telpâs. Tam ir daudz trûkumu, piemçram, iespçja praktizçt naktî. Tas nav tikai un vienîgi dienasgaismâ, kurâ tiek izmantotas agrâkâs mikroskopu versijas. Ðo spçli apliecina iespçja redzçt objektu triloìijâ, pateicoties îpaði izvçlçtajam objektîvam, arî tâpçc, ka mçs esam glâzes, un ne tikai pats objektîvs, bet tikai acs, uz kuru skatîties. Spçle, tostarp viòa mçríis, nav iedomâjama. Tas dod iespçju divus simtus reiþu tuvinât objektu pçtnieka acîm. Sâkotnçjâ fâze - pirmais mikroskopa prototips - ïâva salîdzinât objektu lîdz desmit reizçm - salîdzinâjumam. Galu galâ, tas bija tas pats çdiens no seðpadsmitâ gadsimta un to izcelsmes iemesls. Vçlâk, zinâtnieki un konstruktori, protams, kopâ ar optometrista papildinâjumu strâdâja, lai uzlabotu to, lai iekïûtu mûsdienu efektos. Pirmais sasniegums pçtîjumâ par ðûnu pçtîjumiem bija noteikt, ka ðûnas iekðienç tiek izvçlçtas hromosomas, kas sadala un saista kopâ daþâdâs kombinâcijâs. Hromosoma, to sauc par gçnu pârnesi. Pateicoties ðai izziòai, tika izveidota ârkârtîgi svarîga zinâtne, ko sauc par ìençtiku. Ìençtika, kas tagad ir plaði attîstîta, palîdz ârstiem atklât slimîbas agrâko posmu un pat to izveidot. Zinot gçnu apvienoðanas sistçmas, var pieòemt, ka, piemçram, vecâki ar ðâdiem gçniem vai cilvçki ar ðâdâm slimîbâm var saturçt ìençtisku slimîbu pçcnâcçjus. Normâli mikroskopi, kad arî stereoskopiskie mikroskopi tagad spçcîgi ietekmç zinâtniskos atklâjumus dabaszinâtnçs.